Search results for "Dzelzs laikmets"
showing 10 items of 15 documents
Vēlā dzelzs laikmeta uzkalniņu kapulauku arheoloģiskās liecības par latgaļu kopienu sociālo struktūru
2022
Bakalaura darbs veltīts latgaļu vēlā dzelzs laikmeta uzkalniņu kapulauku arheoloģiskajām liecībām un to saistībai ar sociālas struktūras noteikšanu. Darbā galvenā uzmanība pievērsta divpadsmit dažādu latgaļu uzkalniņu kapulauku arheoloģiskā materiāla analīzei un sociālās struktūras identifikācijai. Darba mērķis: konstatēt ko atsevišķu latgaļu uzkalniņu kapulauku arheoloģiskās liecības liecina par sociālo kopienu struktūrām. Darbā analizētas vietējo un ārzemju pētnieku atziņas par arheoloģisko atradumu interpretāciju sociālo lomu noteikšanā, arheoloģisko izrakumu pārskati un interpretēti arheoloģiskie izrakumu atradumi latgaļu sociālās struktūras kontekstā.
Liecības par dzelzs ieguvi Latvijas teritorijā aizvēstures posmā: historiogrāfijas analīze
2015
Tēma ir „Liecības par dzelzs ieguvi Latvijas teritorijā aizvēstures posmā: historiogrāfijas analīze”. Darba ietvaros autors izvirzījis mērķi apzināt, cik plaši dzelzs ieguves jautājumi aplūkoti arheoloģiskajā literatūrā un kādi aspekti ir aplūkoti – kā atspoguļoti ar dzelzs ieguvi saistītie jautājumi, kā dzelzs ieguve saistīta ar sabiedrības attīstību un kā aprakstītas tās hronoloģiskās robežas. Izpētes gaitā noskaidrots, ka kopumā informācija historiogrāfijā atrodama par 39 pieminekļiem, kas saistāmi ar liecībām par dzels ieguvi Latvijas teritorijā, no tiem redukcijas krāšņu paliekas konstatētas 22 pieminekļos. Kartografējot, konstatēts, ka liecību izvietojums Latvijas teritorijā ir nevien…
Akmeņu krāvumu kapulauki Latvijas teritorijā agrajā un vidējā dzelzs laikmetā
2020
Maģistra darbs apkopo informācija par Baltijas somu veidotajiem akmeņu krāvumu kapulaukiem Latvijas teritorijā. Darbā tiek apkopota kapulauku izpētes vēsture un hipotēzes, kas saistītas ar akmeņu krāvumu kapulaukiem un to veidotājiem Latvijas teritorijā. Tiek izveidota Latvijas teritorijā veidoto akmeņu krāvumu kapulauku izplatītāko senlietu un kapulauku uzbūves analīze. Darba beigās tiek veikts secinājums par to, vai balstoties uz pašreiz pieejamo materiālu, iespējams noteikt, kādi bijuši Baltijas somu ienākšanas ceļi Latvijas teritorijā un vai te veidojusies viena vienota vai divas atsevišķas Baltijas somu grupas.
Vadonība un sociālās attiecības kuršu sabiedrībā vēlajā dzelzs laikmetā (9. – 12.gs.)
2020
Bakalaura darbs veltīts kuršu vēlā dzelzs laikmeta sabiedrību varas un sociālās organizācijas izpētei. Šī tēma Latvijas arheoloģijā ir maz pētīta, lielākā daļa pētījumu sociālās arheoloģijas ietvaros ir veltīti Austrumlatvijai, kur arī kopumā ir veikti vairāk arheoloģisko izrakumu. Darba mērķis ir veikt padziļinātu sociālo procesu pētniecību, galvenokārt, uzsvaru liekot uz varas modeļiem Rietumlatvijas kuršu etniskās grupas teritorijā sākot no 9. gadsimta līdz 12. gadsimta beigām. Darbā iegūtie rezultāti galvenokārt balstās uz arheoloģisko vietu – pilskalnu un apbedījumu – pārskatu izpēti, rakstīto avotu analizēšanu un ideju balstīšanu un teorētisko literatūru par sociālo arheoloģiju.
Ventas ūdensceļš maiņas un kultūras sakaros vēlajā dzelzs laikmetā un viduslaiku sākumposmā
2022
Bakalaura darbs ir izstrādāts par Latvijas vēsturē maz pētītu tēmu – senajiem ūdensceļiem. Darba mērķis ir konstatēt ārējo maiņas un kultūras sakaru nozīmi Ventā un galvenās tendences, kā šie sakari definē Ventu par ūdensceļu vēlajā dzelzs laikmetā un viduslaiku sākumposmā. Lai mērķi sasniegtu, ir analizēts plašs vēstures avotu klāsts: arheoloģisko izrakumu pārskati, pieminekļu lietas, arheoloģiskās senlietas, toponīmi, hronikas, sāgas u.c. Ventas ūdensceļš raksturojams kā satiksmes maģistrāle, kurā vēlajā dzelzs laikmetā dominēja skandināvu ieceļotāji, kas veicināja amatniecības un tirdzniecības attīstību. Skandināviem aizejot, Venta kļuva par kuršu zemju, vēlāk arī Livonijas iekšējo ūdens…
Vēlā bronzas un senākā dzelzs laikmeta keramikas izgatavošanas tradīcijas Latvijas teritorijā
2017
Maģistra darbā analizētas Latvijas teritorijā esošo pilskalnu – bronzas apstrādes centru, kas datēti ar vēlo bronzas un senāko dzelzs laikmetu, keramikas kolekcijas. Keramikas analīzei izmantotas divas metodes – vizuālās un petrogrāfijas analīzes. Petrogrāfiskajām analīzēm tika sagatavoti 78 keramikas paraugu plānslīpējumi no visiem analizētajām keramikas kolekcijām. Darbā noteiktas un raksturotas dažādas keramikas izgatavošanas tradīcijas – izvēlētā māla sastāvs, tam pievienotie liesinātāji, virsmas apdares veids, izgatavošanas tehnika, profila forma, izmērs un sienu biezums. Balstoties uz iegūtajiem datiem un velkot paralēles ar etnoarheoloģisko pētījumu rezultātiem, tiek veiktas dažādas …
Apbedīšanas tradīcijas dienvidrietumu Latvijas teritorijā 1.-7.gs.
2019
Apbedīšanas tradīcijas dienvidrietumu Latvijas teritorijā 1. - 7. gs. Vāvere A., zinātniskais vadītājs Mg.hist. Guščika E., Bakalaura darbs, 58. lpp, Latviešu valodā. Darbā tiek analizēti trīs kapulauki - Rucavas Mazkatuži, Ģeistauti un Vērgales Ošenieki, kapulaukā iegūtais arheoloģiskais materiāls ir salīdzināts ar līdzeno kapulauku ar akmeņu riņķi apbedīšanas tradīciju iezīmēm, to izplatības un izcelsmes kontekstā. Aplūkoti gan kapulaukos sastopamie apbedīšanas tradīciju elementi, gan arī iegūtais senlietu materiāls. Blastoties uz apbedījumu datējumiem veikta telpiskā anlaīze ar mērķi izsekot atsevišķu apbedīšanas tradīciju elementu attīstībai.
Āraišu un Bricu ezeru mikroreģionu telpiskā struktūra no 5. līdz 13. gadsimtam
2021
Šajā pētījumā ar ĢIS vidi sasaistītā datubāzē apkopota pieejamā informācija par dažādām arheoloģiskajām liecībām Āraišu un Bricu ezeru apkārtnē. Dzelzs laikmeta otrajā pusē abos ezeros savas ezermītnes bija ierīkojuši latgaļi un to rašanās saistīta ar šīs etnolingvistiskās grupas ekspansiju. Kritiski pārvērtējot un strukturējot datubāzēs apkopoto informāciju, tā interpretēta izmantojot ainavu arheoloģijā un reģionālo pētījumu praksēs balstītu pieeju. Rezultātā rekonstruēta abu ezeru mikroreģionu telpiskā struktūra dzelzs laikmetā un iezīmētas to robežas, kas liecina par tiem kā nelielām, nukleārām, vienas kopienas apdzīvotām telpām. Analizējot arī telpu ap mikroreģioniem, pārvērtēti histori…
Celtniecība vēlajā bronzas un senākajā dzelzs laikmetā Latvijas teritorijā
2018
Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot celtniecības īpatnības aizsargbūvju un ēku būvniecībā pēc Latvijas teritorijā pētīto vēlā bronzas un senākā dzelzs laikmeta dzīvesvietu arheoloģiskajiem materiāliem. Analīzei izvēlētas deviņas šī perioda dzīvesvietas (pilskalni un apmetnes), kuras nosacīti var iedalīt trīs teritoriālās grupās – Daugavas lejtece, Rietumlatvija un Austrumlatvija. Jāatzīmē, ka šobrīd iztrūkst plašāku pētījumu, kas aplūkotu celtniecības īpatnības vēlajā bronzas un senākajā dzelzs laikmetā Latvijas teritorijā kopumā. Darbā analizēts dzīvesvietu plānojums, aizsardzības būvju celtniecības paņēmieni, kā arī ēku c…
Vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku sākuma posma skeletkapi Ziemeļkurzemē (9.-14.gs.)
2015
Bakalaura darba mērķis ir izvērtēt un analizēt apbedīšanas tradīcijas un apbedīto etnisko piederību 14 arheoloģiski pētītos vai apzinātos Ziemeļkurzemes kapulaukos ar skeletapbedījumiem- no tiem 11 ar vēlo dzelzs laikmetu datētos (11.-12.gs.) Baltijas somu un trijos ar viduslaiku sākumposmu datētos (13.-14.gs.) kapulaukos. Pētījuma gaitā tiek apstiprināta tēze, ka vismaz astoņos kapulaukos - Tukuma Jaunajā tirgus laukumā, Mežītē, Lībagu Kalneniekos, Laidzes Pēčos, Matkules Lanksēdē, Virbu Zunnās, Lībagu Ķīļos, un Lībagu Lejaslāčos, domājams, ir apbedīti vendi laikposmā no 11.gs. beigām līdz 12.gs. Trīs kapulaukos apbedīto etnisko piederību ar līdzšinējām liecībām konstatēt nav iespējams, be…